Laika posmā no 8. – 10. oktobrim Latvijas Arhīvistu biedrības (turpmāk LAB) biedri viesojās Helsinkos. LAB grupu braucienā pavadīja pirmā šī gada rudens vētra, šūpojot divstāvīgo autobusu ceļā uz Tallinu un pēc tam arī pār Somu jūras līcim ejošo prāmi uz Helsinkiem. Uz klintīm celtā Somijas galvaspilsēta, saukta arī par pērli pie Baltijas jūras, sagaidīja ceļotāju grupu (39 cilvēki) svētdienas pēcpusdienā. Vējainie laikapstākļi nebija traucēklis grupas biedriem sadalīties sīkākas grupās un doties iepazīties ar somu tradicionālas virtuves gardumiem vietējā tirgus laukumā (Kauppatori) un blakus esošajā vecajā tirgus paviljonā (Gamla saluhallen), kā arī pastaigā pa pilsētu, aplūkojot ievērojamākās vietas -Helsinku katedrāli (Helsingin tuomiokirkko), Uspenka katedrāli (Uspenskin katedraali), Somijas nacionālo bibliotēku(Kansalliskirjasto),centrālo dzelzceļu staciju (Helsingin päärautatieasema) u.c.
Pirmdienas 9. oktobra rīta LAB darba programmā biedri apmeklēja vēl vienu pilsētas un visas Somijas simbolu – 1938. gadā atklāto Helsinku Olimpisko stadionu (Helsingin Olympiastadion), kurā atrodas arī Somijas sporta kultūras centrs (TAHTO) ar sporta muzeju un arhīvu. Uzrunājot LAB biedrus, muzeja direktors Juka Peka Vouri(Jukka Pekka Vouri)īsumā iepazīstināja ar centra darbību, savukārt TAHTO speciālisti Ossi Vīta (Ossi Viita) un Tēmu Vourenpē (Teemu Vuorenpää), Latvijas ciemiņus sadalot divās grupās, iepazīstināja ar Somijas sporta arhīva darbības principiem un arhīvā esošajiem dokumentu veidiem – sporta organizāciju darbības un individuālo sportistu dokumentiem. Īpašunozīmi aptuveni 2,5 km plašajam dokumentārajā mantojumā ieņem viena no Somijas 20. gadsimta vēstures simboliem – 1952. gadā 15. Vasaras Olimpisko spēļu norises materiāli, starp kuriem ātrumā izdevās arī sameklēt spēļu dalībnieka, PSRS izlases basketbolista un latviešu basketbola leģendas Maigoņa Valdmaņa (1933-1999) kartīti. Somu kolēģi izrādīja arī TAHTO centra sporta tematikai veltīto bibliotēku, kā arī iepazīstināja ar arhīva un bibliotēkas materiālu lietošanas un izmantošanas kārtību. Kultūras centra apmeklējuma turpinājumāsporta muzeja speciālistsJouni Lavikainens (Jouni Lavikainen) un viņa kolēģis Svante Tīmans (Svante Thilman)divās grupās novadīja īsas ekskursijasmuzeja ekspozīcijā, akcentējot galvenās un interesantākās epizodes notikumiem un simboliem bagātajā Somijas sporta vēsturē. Olimpiskā stadiona apmeklējumu LAB biedri noslēdza pusdienojot skaistajās stadiona bistro telpās, kā arī izmantoja iespēju palūkoties uz Helsinkiem no stadiona 72 metrus augstā torņa skatu platformas.
Dienas otrās puses programma LAB biedri apmeklēja Helsinku pilsētas arhīvu (Helsingin kaupunginarkisto). Arhīva telpās LAB biedrus sagaidīja Somijas arhīvistu biedrības (Arkistoyhdistys)valdes priekšsēdētāja Johanna Mieto (Johanna Mieto)un pilsētas arhīva pētnieks Tenho Kokonens (Tenho Kokkonen). Savā prezentācijā T. Kokonens raksturoja arhīva vēsturi, arhīva uzdevumus, galvenās tematiskās dokumentu u.c. materiālu grupas un īsumā nodemonstrēja arhīva publiskās informācijas meklēšanas sistēmas SINETTIdarbību.
Helsinku pilsētas arhīvs dibināts 1945. gadā. Šobrīd tas daļa no Helsinku pilsētas pārvaldes un ir viens no lielākajiem publiskajiem arhīviem Somijā-tajā ietilpst 1651dokumentu radītājujeb fondražu – pilsētas iestāžu un privātpersonu radīto dokumentu kolekcijas. Kaut arī vecākais dokuments arhīvā datējams ar 1569. gadu, galvenokārt arhīvā glabājas dokumenti no 18. gadsimta 20. gadiem līdz pat mūsdienām.Nozīmīgākās un visbiežāk izmantotās dokumentu grupas veido pilsētas domesun pilsētas valdes sēžu protokoli (1875-2015), policijas iestāžu adrešu reģistri (1907-1973), pilsētas administratīvo lēmumu un to norises gaitas reģistri (1721-1930), mācību iestāžu studentu reģistri, Helsinku pilsētai pievienoto teritoriju arhīvi (kopš 1946. gada), kā arī dokumenti saistībā ar Olimpisko spēļu norisi pilsētā.Par jaunākiem dokumentiem runājot, jāpiebilst, ka pilsētas arhīvs uzkrāj un saglabā tos materiālus, kurus, saskaņā ar Somijas likumdošanu, paredzēts saglabāt pastāvīgi.Kopš 2019. gada arhīvs pilsētas iestāžu dokumentu glabāšanai pieņem tikai digitālā formātā.Šim nolūkam somu kolēģiem palīdz digitālā saglabāšanas sistēma ARJA, kas tiek lietota kopš 2022. gada.Iepriekš minētā arhīva publiskās meklēšanas sistēma SINETTI satur ziņas par apmēram 7 miljoniem lappušu Helsinku pilsētas pārvaldes iestāžu dokumentiem, reģistriem, kartītēm, kā arī ap 40 tūkst. augstas izšķirtspējas attēldokumentu – kartes, zīmējumi u.c.Kā norāda somu kolēģis, tad dokumentu digitalizācijā vēl gana daudz darba veicams, jo pašlaik digitalizēti apmēram 700 lineārie metri (shelf meters) no 18 000.
Somijas arhīvistu biedrības valdes priekšsēdētāja J. Mieto iepazīstināja ar 1947. gadā dibinātās un ap 350 biedru kuplās biedrības darbību.Biedrība darbojās kā platformainformācijas apmaiņai un jaunu zināšanu, pieredzes gūšanai arhīva darbības jautājumos, organizē klātienes un attālinātas tikšanās biedru starpā domu apmaiņai, seminārus un mācību braucienusvalsts un reizi 2 gados arī garākos izbraucienos (6 -7 dienas) starptautiskā līmenī. Prezentācijas laikā somu kolēģe uzsvēra to, ka Somijā pastāv vairākas arhīvistu biedrības, kuras apvieno vienā nozarē strādājošos uzņēmumus un iestādes (piem., finanšu iestādes). Tāpat interesanti, ka arhīvisti Somijā ir arī datu aizsardzības speciālisti.
Pēc somu kolēģu prezentācijām LAB biedriem bija iespēja aplūkot atsevišķus pilsētas arhīva dokumentu paraugus, kas saistīti ar Latviju – prezidenta Gunta Ulmaņa vizīti Helsinkos 1997. gadā, Rīgas pašvaldības delegācijas braucienu 90. gadu sākumā u.c. Vizuāli krāšņākie uz galda novietotie dokumentu paraugi bija daudzi plakātu paraugi, kas tapuši pilsētaigatavojoties 1952. gadā notikušajām olimpiskajām spēlēm.
Noslēdzot rosīgo un informācijas bagāto darba dienu, LAB biedri ar kuģīti devās ekskursijā uz iespaidīgo 18. gadsimtā celto Soumenlinnas (Soumenlinna) cietoksni, kas kopš 1991. gada uzņemts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pirms nākamajā dienā doties mājup, biedri devās garšīgā ceļojumā uz leģendāro, 1891. gadā dibinātās Karla Fazera pārtikas rūpniecības uzņēmuma mājīgo Fazer pieredzes apmeklētāju centru, kur iepazinās ar uzņēmuma vēsturi, tradīcijām un vērtībām. Pirms doties uz prāmi, daļa kolēģu izmantoja iespēju paviesoties vēl vienā Helsinku pilsētas simbolā – klintīs iekaltajā, 1969. gadā celtajā Tempļa baznīcā (Temppeliaukion kirkko). Otrdienas pēcpusdienā LAB biedri kāpa uz prāmja, lai salīdzinoši daudz mierīgākos laikapstākļosatgrieztos pāri otrpus Somu līcim un no Tallinas labā garastāvoklī turpinātu mājupceļu uz Rīgu. Atpakaļceļā, simboliski noslēdzot viesošanos Helsinkos, LAB biedri piedalījās viktorīnā par gūtajām jaunajām zināšanām un iespaidiem šo trīs dienu laikā.
LAB biedri izsaka lielu pateicību visiem brauciena dalībniekiem, kā arī Gatim Karlisonamparstarpniecību komunikācijā ar somu kolēģiem. Īpaši liels paldies biedrības valdes priekšsēdētājai Laurai Kabakovai kā brauciena galvenajai organizētājai.
Guntis Vāveris
Arhīva eksperts uzziņu sistēmas jautājumos
Latvijas Nacionālā arhīva
Latvijas Valsts vēstures arhīva
Fondu analītikas un uzziņu sistēmu nodaļa